HORVĀTIEM GARŠO PELĒKIE ZIRŅI……

Prezentējot Latvijas preces Horvātijā festivālā "Picokijada 2013"

No 28.līdz 30.jūnijam mums bija gods pārstāvēt Latviju un dažu Latvijas ražotāju preces festivālā „Picokijada 2013” Horvātijas pilsētā Džordževcā.

Pateicamies sponsoriem –

• Rīgas Tūrisma Attīstības birojs

• VOLDEMĀRS (VALDO)

• SKRĪVERU SALDUMI

• LIEPKALNI (Rupjmaize)

• LĀČI (Lāču maize)

• z/s ADZELVIEŠI (Kaņepju sviests)

    ar kuru atbalstu mums bija iespēja pārsteigt horvātus, parādot viņiem, kas ir Latvija un ar ko tā ir atšķirīga no Horvātijas. Šajā reizē bijām nolēmuši vest uz Horvātiju tādus Latvijas pārtikas ražojumus, kādus Horvātijā nepazīst – pelēkie zirņi ar speķi, rupjmaize un saldskābmaize, kaņepju sviests, kvass un tikai no dabīgām izejvielām ražoti saldumi.

    Pārsteigums izdevās, Latvijas produkti horvātiem lai arī bija pārsteigums, tomēr garšoja, un interese par Latviju un Rīgu bija milzīga. Lielākā daļa horvātu par mūsu valsti nezināja neko vai tikai to, ka tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Tika paņemti ap 1000 bukletu par Rīgu un Latviju, ko mums laipni iedeva LIVE RIGA birojā.

    Festivāls ilga 3 dienas.

    1.diena – piedalīšanās konkursā, kurš izvārīs labāko vistas zupu. Esam klāt jau 15.00, lai sagatavotu stendus. 17.00 visām komandām (šogad piedalās 21 komanda) izsniedz divas vistas un ūdeni. Pārējais jāgādā pašiem. 19.00 zupai jābūt gatavai un jāiesniedz žūrijai vērtēšanai. Jau iepriekš domājām – kādu zupu vārīt? Varētu rosoļņiku vai skābeņu zupu? Nolemjam, nekādas zupas! Mums ir pelēkie zirņi! Bet kā lai pie pelēkiem zirņiem „piekabina” tās vistas? Rezultātā – gatavojam ko tādu, no kā paši nezinām, kas sanāks. Atdalām vistas gaļu no kauliem, cepam uz pannas kopā ar Latvijas speķi un sīpoliem un lai būtu interesantāk, beigās vēl pieliekam medu un dzērvenes. Kamēr vieni gatavo, citi apbur horvātus ar speķa maizēm, rupjmaizi ar kaņepju sviestu vai medu, cienā ar konfektēm „Gotiņa”. Sniedzam arī intervijas trijām radiostacijām. Kad mērce gatava, ejam paši garšot, kas sanācis. Visiem satraukums... Mmmm! Cik garšīgi! Precīzi laikā nododam savu virumu vērtēšanai. Vērojam vērtēšanas procesu – pēc kāda brīža visi konkursantu šķīvji vēl ar zupu, bet mūsējais jau tukšs, žūrijas locekļi visu apēduši! Saņemam specbalvu par garšīgāko VISTAS ēdienu! Pie mūsu stenda pulcējas zirņus garšot gribētāji. Lielais katls tukšs, visiem nepietika!

    2.diena  - 7.00 esam pie sava stenda, kur tiks vārīti zirņi ar speķi (nu jau bez vistām, medus un dzērvenēm). Kad stends sakārtots – garšošanai nolikti arī citi mūsu produkti – maize, kvass, kaņepju sviests un medus, stendā atstājam trīs cilvēkus un 9.00 dodamies iekārtot saldumu stendu, kas izvietots netālu esošajā sporta skolā. Stends strādās no 11.00 līdz 13.00. un pēc tam jaunieši atgriezīsies zirņu un maizes stendā.Apmēram 10.30 visu esam izkārtojuši, protams dosim garšot arī maizi un pašceptu rabarberu maizi, ko iepriekšējā dienā uzcepām. Ap mūsu stendu nu burtiski pūlis savācies! Stendi vēl nav sākuši strādāt, bet mūs jau gāž apkārt! Rodas sajūta, ka horvātiem garšo pilnīgi viss, viņi ir pārsteigti par jaunajām garšām. Milzīga interese par rabarberu maizes recepti, jo rabarberi tur aug, bet viņi tos praktiski nelieto. 11.00 mūs aicina uz svinīgo atklāšanu, atstājam jauniešus – latviešu tautu meitu ar horvātu tautu dēlu stendā, bet Astra un Ivica dodas sveikt organizatorus. Gandrīz fiziski sajūtam to mīlestību un cieņu, ar kādu tiekam sveikti! Horvāti ir sajūsmā par Latviju un tās  produktiem!

    12.00 Astra un Ivica dodas pievienoties laivu braucienam pa upi Drava, kas saucās „Ar laivu pa Dravu iebraucam Eiropā”. Pasākums organizēts par godu Horvātijas iestāšanai Eiropas Savienībā no 1.jūlija un tajā piedalās liela daļa reģiona amatpersonu, glābšanas dienestu augstākās amatpersonas, kā arī Ungārijas politiskie pārstāvji. Un MĒS – Latvijas pārstāvji! Brauciens ilgs līdz 15.00. Ņemam līdz groziņu ar mūsu lepnumu, Latvijas precēm, kā arī Latvijas un Rīgas bukletiem. Šoreiz groziņā liekam arī Latvijas balzāmu. Brauciena laikā groziņš ceļo no laivas uz laivu un pēc brauciena jau esam varen populāri, daudzi steidz ar mums nofotografēties. Tiekam aicināti uz pusdienām, protams, pateicamies organizatoriem, sniedzam dāvanas un ap 18.00 steidzam atgriezties pie pārējiem, kuri stendā cīnās ar zirņiem, maizītēm un kvasu.Saldumi ir beigušies, tie tagad pieejami tikai Skrīveru saldumu bukletos.

    22.00 sākās gājiens un visi dodas uz izrādi, kur tiek izspēlēta vietējā leģenda un izrādē piedalās apmēram 100 aktieru. Atstājam stendā mūsu vietējos horvātu palīgus un arī paši dodamies uz izrādi. Ap 24.00 stendu slēdzam un dodamies uz viesnīcu gulēt.

    3.diena –Nolemjam, ka stendu atvērsim vēlāk, vajag drusku atvilkt elpu pēc vakardienas maratona. 10.00 paredzēta intervija radio, tāpēc uz stendu dosimies pēc tās. Bet ko darīt ar zirņiem? Atkal vārīt? Tad jāgriež speķis. Zirņu ir maz palicis, bet maizes vēl diezgan. Nolemjam, ka jānopērk ķiploki un eļļa un jācep grauzdiņi, tad uz ķiploku smaržu tauta nāks pie mums. Tā arī darām. Stendā esam ap 11.00 un līdz 18.00 viss jau beidzies, palicis tikai kvass, bet tas ir silts un tā īsti neiet pie dūšas. Slēdzam stendu un dodamies apskatīt vietējo tuksnesi, kas ir aizsargājamā dabas teritorija.

    Festivāls ir beidzies un mēs godam esam nesuši Latvijas un Rīgas vārdu pasaulē. Paši esam lepni un apmierināti!
Esam saņēmuši piedāvājumu arī nākamgad piedalīties šajā festivālā. Esam intervēti radio un mūs filmējusi Zagrebas televīzija. Ir interese no vietējām amatpersonām un tirdzniecības ķēdes veikalu īpašnieka izplatīt Latvijas produktus savos veikalos. Turpināsim strādāt un attīstīt Latvijas un Horvātijas attiecības ne tikai importa – eksporta jomā, bet arī kultūras un sporta jomās. Esam sapratuši, ka mēs to varam!

    Milzīgs paldies mūsu horvātu draugiem gan par sirsnīgo uzņemšanu, gan palīdzību prezentācijās!

    Un īpašs paldies Josipam Cugovčanam, kurš Horvātijā organizēja mūsu dalību festivālā, kā arī visu laiku rūpējās, lai mēs būtu paēduši, aprūpēti un priecīgi.

                                                                                                                                                                   Paldies, Josip! 

Astra Ozola, Ivica Jendrok