|
|
|
|
“Gaining experience in the European Union's refugee migration problem issues, case studies and integration tools development” |
|
|
|
|
||
|
2. virziens, 2.2 Pasākums „Pilsētu tīkli” |
||
Saistībā ar šo projektu tika īstenoti 7 pasākumi:
1. pasākums
Dalība: Pasākums ļāva pulcēt 43 iedzīvotājus, no kuriem 25 bija no Latvijas; 10 — no Lietuvas; 6 — no Igaunijas; 1 — no Horvātijas; 1 — no Vācijas.
Vieta/datums: pasākums notika Latvijā (Ropažu, Iecavas un Rundāles pašvaldības teritorijā) no 2016. gada 18.jūlija līdz 2016. gada 19.jūlijam
Īss apraksts: Pasākuma mērķis bija iepazīties ar situāciju patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”, Ropažu pašvaldībā tika aicināti dažādu Latvijas pašvaldību pārstāvji, lai diskutētu par situāciju Latvijā, uzklausītu citu valstu pārstāvjus un iepazītos ar plānotajiem pasākumiem projekta ietvaros. Par notikušo tikšanos tika sagatavota preses relīze, kas pārpublicēta 4 republikas nozīmes un 4 reģionālajos medijos
2. pasākums
Dalība: Pasākums divās dienās ļāva pulcēt 279 iedzīvotājus (no tiem 4 bija no valstīm, kuru pārstāvji nevar tikt uzskaitīti projekta ietvaros- Eritreja; Turcija), no 275 iedzīvotājiem 156 bija no Latvijas, 36 — no Igaunijas; 69 — no Lietuvas; 9 — no Horvātijas; 1 – no Bosnijas un Hercegovinas; 2 - no Vācijas; 2 - no Spānijas.
Vieta/datums: pasākums notika Rīgā Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferenču centrā Latvijā no 2016. gada 5.oktrobra līdz 2016 gada 6.oktobrim
Īss apraksts: Konferencē ar nosaukumu “Conference about immigration processes, problems and prejudice” (PASSWORLD 2016 LATVIJA) uzstājās lektori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Horvātijas, Zviedrijas. Savā pieredzē būt imigrantam un mēģināt integrēties sabiedrībā, dalījās Rebels Taages no Eritrejas, kas Latvijā bija ieradies tikai pirms dažiem mēnešiem, kā arī Latvijas parlamenta deputāts Hosams Abu Meri, kas Latvijā no Libānas ieradās 1993.gadā studēt, vēlāk paliekot dzīvot Latvijā, kļūstot par Latvijas pilsoni un šobrīd ir Latvijas parlamenta deputāts. Konferenci atklāja Konferencē piedalījās un ar uzstājās pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Latviešu valodas aģentūras u.c. Lektori no citām valstīm ziņoja par situāciju viņu valstīt, kā arī uzstājās akadēmiskās vides pārstāvji ar savām idejām un priekšlikumiem, kā integrācijas procesu padarīt veiksmīgāku, kā izvairīties no citu valstu un arī savām pagātnes kļūdām. Konference norisinājās divas dienas un tika plaši apmeklēta, atspoguļota medijos un guva rezonansi sabiedrībā.
Brīdī, kad notika šī konference, sabiedrības attieksme bija izteikti noraidoša un pat naidīga, ja runa gāja par migrantu krīzi Eiropā un tās ietekmi uz Latviju. Konference kļuva par lūzuma punktu, kad ministriju pārstāvji faktiski pirmo reizi uzsāka dialogu ar sabiedrību. Uz to iedrošināja citu valstu pārstāvju piedalīšanās un dalīšanās savā pieredzē, kas mazināja spriedzi un pretestību no pašvaldību pārstāvju un sabiedrības puses.
Publicitāte: Nacionālajā TV – 2 sižeti; LETA – fotosadaļa un interneta tiešraide; Radio – 7 ; Interneta mediji - 19 publikācijas; preses konference – 1; Drukātie mediji (avīzes) – 3 raksti, Izplatīti 2 reklāmraksti - intervija ar pedagoģijas doktori, prof.Liesmu Osi „Pētījums: neiecietība pret imigrantiem izteikta jauniešu vidū” un Hosams Abu Meri: “Bēgļi pareizi jāintegrē, lai viņi kļūtu par lojāliem pilsoņiem”.
3. pasākums
Dalība: Pasākums ļāva pulcēt 85 iedzīvotājus, no kuriem 33 bija no Horvātijas 16 — no Latvijas; 21 – no Lietuvas; 7 – no Igaunijas; 8 – no Bosnijas un Hercegovinas;
Vieta/datums: Pasākums notika Horvātijā, Metkovič pilsētā, kā arī Basnijā un Herzegovinā Mostar un Sarajevas pilsētās no 2016.gada 26.oktobra līdz 2016. gada 29.oktobrim
Īss apraksts: pasākums notika Horvātijā Metkovič pilsētā, kur notika konference par situāciju Horvātijā, par krīzi, kas Horvātiju skārta 2015.gada nogalē un 2016.gada sākumā, par to, kā rīkoties šādās krīzes situācijās un kādi ir secinājumi un kļūdas, kas bija pieļautas. Pārejos pie jautājumiem par integrācijas procesiem un iekļaušanos, tika runāts par Lietuvas pieredzi darbā ar bēgļiem un par jauniešu iesaistīšanu šajos procesos, kā arī par integrācijas sākummosmu, kas faktiski sākās jau izkāpjot uz kādas valsts zemes, kurā bēgļi (migranti) ir gatavi palikt un dzīvot ilgākā laika periodā, vai palikt pastāvīgi. Kā viens no galvenajiem integrācijas procesa jautājumiem ir valodas apguve. Ņemot vērā, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstis ir nelielas un motivācija mācīties valodu, kurā pasaulē runā 1,5-3 miljoni iedzīvotāju ir ļoti zema, tad kā viens no rīkiem, kā mācīt valodu varētu būt spēles. Līdz ar to šajā konferencē kā praktiskais uzdevums konferences dalībniekiem bija projekta laikā radīto spēļu “PASSWORLD GAMES”. Otra pasākuma daļa bija vizīte uz Sarajevu, lai iepazītu pieredzi, ka dažādu reliģisko kopienu pārstāvji ikdienā sadzīvo un kādas ir problēmas. Papildus plānotajam notika arī tikšanās ar jauniešiem Mostarā un jauniešu amatierfilmas “Over the bridge of love” noskatīšanās. Filma runā par steriotipu laušanu un divu dažādu reliģiju pārstāvju jauniešu mīlestību.
4. pasākums
Dalība: Pasākums ļāva pulcēt 51 iedzīvotājus, no kuriem 17 bija no Igaunijas, 10 — no Latvijas; 13 — no Lietuvas; 9 — no Horvātijas; 1 – no Bosnijas un Hercegovinas; 1 - no Vācijas
Vieta/datums: pasākums notika Igaunijā no 2016. gada 21.novembra līdz 2016.gada 22.novembrim
Īss apraksts: Pasākums tika organizēts kā vairāku pasākumu kopums, faktiski divās dienās apbraucot Igauniju gar tās robežu. Pasākuma laikā tika apmeklēts: Lillekju Ģimnāzija Tallinā, kas jau 20 gadus specializējas imigrantu bērnu integrācijā skolā un šobrīd skolā no 450 skolēniem 58 ir dažādu tautību un kultūru imigrantu bērni, kas tikai nesen nonākuši Igaunijā dažādu iemeslu dēļ. Apmeklējām arī Kiltsi skolu, kurā mācās to partvēruma meklētāju bērni, kas dzīvo izmitināšanas centros Vao un Vjageva, kurus arī mēs apmeklējām. Nākamajā dienā tikāmies ar jauniešu centra pārstāvjiem, kā arī diskusijā runājām ar pašvaldības vadību, kuras teritorijā atrodas patvēruma meklētāju centri un kā veidojās sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, noslēgumā Igaunijas Nacionālā muzeja konferenču telpās notika noslēguma diskusija par redzēto un kopsavilkums par gūto pieredzi.
5. pasākums
Dalība: Pasākums ļāva pulcēt 136 iedzīvotājus, no kuriem 92 bija no Lietuvas, 23 — no Latvijas; 9 – no Igaunijas; 9 – no Horvātijas; 2 – no Bosnijas un Hercegovinas; 1 – no Vācijas
Vieta/datums: pasākums notika Viļņā, Ruklā un Kelmē Lietuvā no 2017. gada 17.janvāra līdz 2017 gada 18.janvārim.
Īss apraksts: Viļņā tika organizēta starptautiska konference: Vai Eiropas savienība un Lietuva ir gatava bēgļu uzņemšanai? (Are European Union and Lithuania ready for refugees?) Konferencē uzstājās lektori no Latvijas, Lietuvas, Horvātijas, Vācijas, Igaunijas, bet pārstāvis no Bosnijas un Hercegovinas dalījās savā pieredzē būt bēglim. Bēgļa gaitās bija jādodas kā bērnam 13 gadu vecumā Balkānu kara laikā bēgot no apšaudēm un okupācijas Sarajevā. Šāda pieredze bija ļoti vērtīga, jo ļāva konferences dalībniekiem tikties un runāt ar personu, kas izprot un ir pārdzīvojusi bēgļu gaitas. Savā valstī un mājās viņš atgriezās pēc 9 gadiem. Šī uzstāšanās ļāva konferences dalībniekiem iedziļināties problēmas būtībā un mainīt domāšanu.
6. pasākums
Dalība: Pasākums ļāva pulcēt 63 iedzīvotājus, no kuriem 33 bija no Vācijas, 7 — no Latvijas; 8 – no Lietuvas; 8 – no Igaunijas; 6 – no Horvātijas; 1 – no Bosnijas un Hercegovinas
Vieta/datums: Pasākums notika Bonnā, Ķelnē, Hennef pilsētās Vācijā no 2017. gada 28.februārī līdz 2017. gada 03.martam
Īss apraksts: Pasākums bija veltīts galvenokārt pieredzes gūšanai, jo visu pārējo projeta dalībvalstu pieredze ir salīdzinoši ļoti neliela. Vācijā notika tikšanās ar politiķiem, integrācijas centru apmeklējumi, patvēruma meklētāju centru apmeklējums. Pasākuma noslēgumā notika apaļā galda diskusija, kur visi dalībnieki sadalījās trīs grupās un savstarpēji apsprieda gūto pieredzi kopā ar ekspertiem ar kuriem notika tikšanās iepriekšējās dienās, kā arī bija piesaistīti jomas eksperti, kas atbildēja uz dalībnieku jautājumiem, kā arī meklēja risinājumus un atbildes uz jautājumiem, kas ir aktuāli valstīs, kurās pieredze ir daudz mazāka un sabiedrības attieksme ir negatīva
7. pasākums
Dalība: Pasākums ļāva pulcēt 70 iedzīvotājus (no tiem 1 bija no Turcijas, kuru pārstāvji nevar tikt uzskaitīti projekta ietvaros), no 69 iedzīvotājiem 30 bija no Latvijas, 9 — no Igaunijas; 16 — no Lietuvas; 8 — no Horvātijas; 2 – no Bosnijas un Hercegovinas; 3 - no Vācijas; 1 – no Zviedrijas.
Vieta/datums: pasākums notika Rīgā, Latvijā no 2017. gada 08.maija līdz 2017. gada 09. maijam
Īss apraksts: Pasākums bija veltīts projekta noslēgumam, kopsavilkumam un atskaitei par padarīto. Notika konference latvijas nacionālās bibliotēkas telpās, kā arī diskusija par sasniegtajiem rezultātiem un nākotnē darāmo, lai projekta laikā gūtā pieredze un zināšanas turpinātu nest rezultātus integrācijas jautājumu risināšanā. Noslēgums tika pārcelts no aprīļa baigām uz 8.un9.maiju, jo tie ir neviennozīmīgi vērtēti datumi Latvijā. Visā Eiropā 8.maiju atzīmē Otrā pasaules kara beigas. Savikārt 9.maijs ir Eiropas diena taču daļa Latvijas iedzīvotāju šajā dienā atzīmē Otrā pasaules kara beigas, kā tas bija pieņemts Padomju savienībā. Svinības notiek ar vērienu, Rīgas centrā pie Uzvaras pieminekļa, kas būvēts PSRS laikā par godu Latvijas atbrīvotājie, Padomju armijas karavīriem. Svētku pasākumi ikgadu pulcē ap 50000-80000 krievvalodīgo iedzīvotāju katru gadu. Izvēlētie datumi skaidri parāda, ka integrācijas jautājumu risināšanai latvijā ir jāpievērs lielāka nozīme un ir jāmaina sistēma, jo šobrīd mēs esam jaunu izaicinājumu priekšā, kad runājam par jauno imigrantu un bēgļu integrāciju, taču vēl neesam tikuši galā ar krievvalodīgo integrāciju, kas Latvijā dzīvo pat vairākās paaudzēs. Kopumā projekta rezultāti tika novērtēti ļoti augstu un ir jaunas idejas un sadarbības piedāvājumu projekta turpināšanai arī nākotnē, aizvien vairāk iedziļinoties tēmā un rodod jaunus risinājumus
Publicitāte: Nacionālajā TV – 2 sižeti; LETA – fotosadaļa un interneta tiešraide; Radio – 1 ; Interneta mediji - 8 publikācijas. Konferences videoieraksti publicēti www.balkansflower.com
|
2016 – 2017.gads
|
|
