Projekts PassworLd uzņem apgriezienus

Ar projektu “PassworLd” uzsāk pašvaldību izglītošanu par patvēruma meklētājiem

Lai veicinātu pieredzes apmaiņu starp dažādām valstīm par imigrantu integrācijas procesiem un problēmām sabiedrībā, meklējot to risinājumus un veicinātu atbalstu pašvaldību vidū, Latvijā uzsākts Eiropas Savienības projekts PassworLd, kura ietvaros savā pieredzē ar Latvijas pašvaldībām dalījās pārstāvji no Vācijas, Igaunijas, Horvātijas, Lietuvas un Latvijas. Projektu Latvijā īsteno biedrība “Balkānu zieds”.

 

18. jūlijā Ropažu Kultūras un izglītības centra telpās notika projekta atklāšana, kas vienkopus pulcēja vairāk nekā 20 pārstāvjus no dažādām Latvijas pašvaldībām un ārvalstu viesus. Kopumā projekta ietvaros paredzēti seši pieredzes apmaiņas pasākumi, lai izglītotu Latvijas pašvaldību darbiniekus par patvēruma meklētāju uzņemšanas procesu.

Pirmie būs ieguvēji… 

Kā sacīja projekta vadītāja un biedrības “Balkānu zieds” valdes priekšsēdētāja Astra Ozola, diskusija ir tikai pirmais solis pretī tam, lai kliedētu sabiedrībā valdošās bažas par nezināmo. Tas nu ir skaidrs – Latvijai būs jāuzņem simtiem patvēruma meklētāju jeb 531 bēglis, un pirmie soļi šajā virzienā jau ir sperti. Pašlaik patvēruma meklētāju centrā Muceniekos mitinās ap 200 cilvēku. Vairums no viņiem mūsu valstī ieradušies ar savām ģimenēm, lai pasargātu sevi un savus mīļos no kara šausmām – bada, gar ausīm svilpojošām lodēm, bezcerības, izmisuma. Daudzi Muceniekos mītošie patvēruma meklētāji ikdienu dodas uz Rīgu, lai apgūtu latviešu valodu, iepazītu mūsu tautas tradīcijas, bet skolas vecuma bērni, atsākoties jaunajam mācību gadam, apgūs vispārizglītojošo vielu kādā no Rīgas skolām  Eiropas Savienības atbalstītais projekts PassworLd tiek īstenots, lai veicinātu pieredzes apmaiņu starp dažādām valstīm par imigrantu integrāciju sabiedrībā un problēmām, meklējot risinājumus un savstarpējo atbalstu starp pašvaldībām. Atklāšanas pasākums bija plaši apmeklēts, virknei jautājumu autori bija dažādu Latvijas pašvaldību vadītāji vai sava novada pārstāvji, kuri aktīvi iesaistās ar imigrantiem saistītu jautājumu risināšanā. Saņemot atļauju palikt mūsu valstī, Muceniekos mītošajiem ir jāpamet patvēruma meklētāju centrs un jāatrod sev gan mājvieta, gan darbs. Tātad ikviens no viņiem var nonākt kādā no pašvaldībām, un, kā sacīja Astra Ozola, pirmais saldējums vienmēr ir tas garšīgākais. Citiem vārdiem sakot, tās pašvaldības, kuras būs vienas no pirmajām, kas uzņem savā paspārnē šos cilvēkus, būs ieguvējas. Kāpēc? Jo pašlaik patvēruma meklētāju skaits ir tik liels, lai centra darbinieki un citi piesaistītie speciālisti katram no viņiem spētu veltīt pietiekami daudz laika, lai iespējami veiksmīgāk palīdzētu šiem cilvēkiem integrēties mūsu sabiedrībā. Tas nozīmē gan latviešu valodas apguvi, gan mūsu kultūras, tradīciju izzināšanu, dažādu prasmju apgūšanu. Kā būs tad, kad Latvijā vienlaikus ieplūdīs daudz lielāks bēgļu skaits? To, protams, rādīs laiks, taču skaidrs ir viens – speciālistu nav tik daudz, lai ar krietni lielāku cilvēku skaitu varētu strādāt tikpat produktīvi.

Horvāti un vācieši jau sadzīvo

Ne mazāka interese par mūsu valsts līdzšinējo pieredzi bija pārstāvjiem no Lietuvas un Igaunijas, bet daudz pieredzes bagātāku valstu – Vācijas un Horvātijas – delegāti dalījās savā pieredzē, kā ir tad, kad ar citas rases, ticības un krietni atšķirīgāku tradīciju pārstāvjiem nākas dzīvot plecu pie pleca ikdienā. Jāteic, gan Vācijas pārstāve Lienīte Van Mēgena, gan Tomislavs Dugandžičs no Horvātijas apliecināja – plašsaziņas līdzekļos un cita veida pieejamā informācija saistībā ar patvēruma meklētājiem lielākoties ir aplama. Tomislava draugu lokā ir daudz musulmaņu ticības cilvēku, turklāt arī viņa zemes cilvēki reiz bijuši patvēruma meklētāji, bēgot no kara šausmām. Projekta vadītāja Astra Ozola uzsvēra, ka PassworLd ietvaros paredzētās aktivitātes plānots realizēt nepilna gada laikā – no 4. jūlija līdz nākamā gada maija beigām. Jau šā gada oktobra sākumā Nacionālās bibliotēkas telpās notiks patvēruma meklētāju tēmai veltīta konference, kuras laikā dalībnieki divu dienu garumā iegūs detalizētu informāciju par iespējami veiksmīgāku bēgļu integrāciju sabiedrībā, par problēmām, ar kuram var nākties saskarties un daudz citām detalizētām lietām, ko jau pieredzējušas citas valstis. Savukārt oktobra beigās līdzīga satura konference notiks Horvātijā, kur būs iespēja apmeklēt Sarajevu (Bosnija un Hercegovina), lai iepazītos ar musulmaņu ikdienu un uzzinātu, kā sadzīvo dažādas, skaita ziņā apmēram vienādas reliģiskās kopienas – musulmaņi, katoļi, pareizticīgie. Novembrī projekta partneri apmeklēs Igaunijas galvaspilsētu Tallinu un tur esošo skolu, kurai ir 20 gadu pieredze dažādu tautību bērnu integrācijā. Šobrīd kopā ar igauņu bērniem skolā mācās 90 dažādu tautību imigrantu bērni, tostarp no bēgļu ģimenēm. Būs iespēja apmeklēt arī bēgļu centru Vao ciemā un jauniešu centru, kā arī notiks diskusija par jauniešu iespējām iesaistīties integrācijas procesos, bet jau nākamgad konference un bēgļu centra apmeklējums paredzēts Viļņā, Vācijā un noslēguma pasākums – tepat, Latvijā. Biedrība “Balkānu zieds” ieguvusi tiesības realizēt projektu programmas “Eiropa pilsoņiem” sadaļā Pašvaldību tīklojumi. Projektā ir iesaistīti 9 partneri no 5 valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Horvātijas un Vācijas.

Plašākai informācijai: Astra Ozola

Biedrības “Balkānu zieds” vadītāja

Tālr: +37126334378

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..